Energoaudita veikšana

un energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumi

Mēs neskatām energoefektivitāti tikai no tradicionālā pasīvās energoefektivitātes risinājumu viedokļa, bet darām to daudz plašāk un veicam automātisko sistēmu enerģijas patēriņa mērīšanu, analīzi, priekšlikumu un risinājumu izstrādi, neaizmirstot arī par pasīvās energoefektivitātes pasākumiem.

Vispirms mūsu speciālisti veic energoauditu – ēkas apsekošanas un analīzes procedūru, lai noteiktu galvenos enerģijas patērētājus un atrastu un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas. Mēs piedāvājam izveidot detalizētu enerģijas resursu elektronisko uzskaites sistēmu, kas ļauj novērtēt nepilnības inženiertehnisko sistēmu darbībā, kā arī lielākos zudumus, kas rodas ēkas konstrukciju, iekārtu vai darba organizācijas īpatnību dēļ.

Lai kaut ko padarītu efektīvāku, pirmām kārtām ir maksimāli precīzi jāaprēķina patēriņš esošajā situācijā – cik un kur tērējam enerģiju. Tad pēc iespējas detalizētāk jāsaprot, kādiem procesiem šī enerģija tiek tērēta un kādās ēkās vai telpu grupās tas notiek. Jo precīzāk aprēķināsim patēriņu esošajā situācijā, jo labāk sapratīsim, kur enerģiju pārtērējam, kur enerģija ir visdārgākā un kur to izmantojam neefektīvi.

Nākamā darbība energoefektivitātes uzlabošanai industriālajā ražošanā ir šo enerģijas patēriņu attiecināt uz vienu produkcijas vienību, lai saprastu, vai šīs izmaksas vispār ir attiecināmas uz ražošanu. Lai dati būtu saprotamā formā un ar pietiekamu regularitāti, nepietiek ar to, ka vienu reizi mēnesī nolasām skaitītājus. Neredzot līkni, kā un kur esam patērējuši enerģiju, vai tas notiek pa dienu vai pa nakti, nevar rast secinājumus un izstrādāt risinājumus. Iespējams, dati rāda, ka naktī ir lieki enerģijas patēriņi, kas līdz šim nav pamanīti. Ar šādām metodēm mums ir izdevies noķert vairākus nakts vai brīvdienu patēriņus, kas ir bijusi tikai darbinieku nezināšana, piemēram, brīvdienās strādājot kādai jaudīgai iekārtai, ir lieki tērēta enerģija. Tāpēc ļoti svarīga ir nolasīšanas regularitāte, lai varētu sagatavot detalizētas patēriņa līknes. Vislabākā prakse ir veikt diennaktī 20–40 nolasījumus3–6 mēnešus.

Pēc tam mēs veicam ārējos mērījumus, piemēram, termogrāfiju. Tādējādi varam novērtēt inženiertehniskās sistēmas – apkuri, ventilāciju, vēdināšanu, apgaismojumu utt. – un saprast, kur ir enerģijas zudumi un nevajadzīgie patēriņi.

Pēc detalizētas analīzes veikšanas mēs izstrādājam priekšlikumu ar aprēķiniem, ko piedāvājam ietaupīt un kādos procesos to iesakām darīt. Mūsu sagatavotie priekšlikumi ir visaptveroši, tie neietver tikai durvju un logu nomaiņu vai sienu siltināšanu. Jā, tās ir svarīgas komponentes, taču mūsu gadījumā daudz svarīgākas komponentes ir elektroenerģijas patēriņi, kad lielākie patērētāji ir ventilācija, apgaismojums, gaisa kondicionēšana un siltuma patēriņš. Ražošanā var būt arī vēl citu veidu enerģijas, piemēram, tvaiks, saspiestais gaiss, gāzes. Šādā gadījumā novērtējam, kuri ir dārgākie enerģijas patēriņa veidi un izstrādājam risinājumus, kā tos optimizēt, piedāvājot konkrētas darbības, piemēram, nomainīt tehniski un morāli novecojošus elektromotorus pret jauniem, tā nodrošinot mazāku enerģijas patēriņu. Tāpat piedāvājam novērst noplūdes vai to siltumu, kuru rada ražošanas procesi, iesakām pārlikt uz blakus esošo biroja ēku. Šādu ražošanā izdalīto siltumu varam izmantot un no ražošanas atkrituma pārvērst lietderīgā resursā. Ir dažādas metodes, kā to izdarīt, piemēram, siltumakumulēšana. Ražošanā ir daudz iekārtu, kas izdala siltumu – to var vai nu dzesēt ar free cooling, vai, ja siltuma ir par daudz, to var pārnest uz apkuri vai siltā ūdens sagatavošanu. Ja konkrētā vietā pietrūkst jaudas un ražošana tālāk vairs nevar attīstīties, ar energoefektivitātes paņēmieniem iespējams atbrīvot enerģiju, kuru var ieguldīt ražošanas procesā.